Skip to Content

Bieži uzdotie jautājumi:

Vīnus var taisit no visiem pārtikā izmantojamaiem augļiem un ogām. Retāk izmanto arī ziedu izvilkumus, medu , dārzeņus.Vairāk vīnus taisa no vieglāk pieejamām , arī  lētākām izejvielām -  āboliem, jāņogām, ķiršiem, upenēm. Labāki  parasti iznāk no vairākiām ogām un augļiem veidotie vīni.

Rūgstole ir vīna raudzēšanas izejmateriāls - sula, kurai normalizēts skābes un cukura līmenis.

Norādīšu saiti, jo neredzu iemeslu jel kādā veidā dublēt tekstu, ja kādam ir piebildes rakstiet zemāk:

www.vindaris.lv/index.php

Reku vēl garš saraksts angļu valodā:

winemaking.jackkeller.net/strains.asp

Rūgšanas procesu anaerobos apstākļos var izteikt sekojošā formulā:

C6H12O6 -> 2CO2 + 2C2H5OH (glikoze tiek pārveidota par oglekļa dioksīdu un etilspirtu)

Raugi savā vielmaiņā pārveido netikai cukuru, bet arī citas vielas, kas atrodas rūgstolē, svarīgākais no šiem blakus produktiem ir sīveļļa, kas piedalās vīna buķetes un aromāta veidošanā.

Vīna raudzēšanai nepieciešama tumša telpa ar konstantu temperatūru un labu ventilāciju.

Vīna raudzēšanas temperatūra atšķiras atkarībā no vīna tipa un rauga, kas tiek izmantots. Pamatā baltvīni un sidri tiek raudzēti temperatūrā no 10-16 C, kas ļauj vīnām saglabāt vairāk savu dabisko garšu un veido augļainu buķeti, jo lēnāk rūgs, jo labāk. Turpretī sarkanvīni tiek raudzēti siltākās temperatūrās: 20 -29C.Augsta temperatūra gan vajadzīga tikai straujās rūgšanas laikā,. pamatrūgšanas laikā raudzē tādā pat temperatūrā kā baltvīnus. Šādās temperatūrās labāk no ogu-augļu miziņām izdalās ekstraktvielas, tanīni un krāsa, kas ir vajadzīgs sarkanvīnam, veidojas saliktāka un biezāka garša. Jāņem vērā ka rūgstot ir jāskatās rūgstoles temperatūra, tā vienmēr būs augstāka, kā apkārtējā telpa. Pārāk augsta temperatūra (+30C) var nogalināt raugu, tāpat rūgšana slikti veiksies pie pārlieku zemas temperatūras (zem 5 grādiem).

iemesli var būt vairāki

- viss cukurs jau izrūdzis, var noteikt izmantojot saharometru ( rādījums ir pa nullēm) vai garšojot (vīns ir sauss). Ja ir velme raudzēt vīnu stiprāku vienkārši pievieno vēl cukuru. Ja vīna stiprums apmierina, tad vīnu liek vēsā vietā nogatavināties;

- vīns pārāk stiprs. spirts un cukurs darbojas kā konservants. katram vīna rauga tipam ir sava galējā alkohola tolerance, parasti tā ir 14-15%, bet mēdz būt vairāk un mazāk. mirklī kad vīns sasniedz minēto alkohola daudzumu raugs iet bojā, tā teikt "piedzeras"; vīnu īpaši vairāk neparaudzēsi.

- vīns pārāk salds. arī cukurs ir konservants. īpaši rūgšanas sākumā ja rūgstole ir pārlieku salda raugi var nespēt uzsākt rūgt. tādēļ iesaka cukuru rūgstolei sākumā pievienot par vairākām reizēm. risinājums: vīnu pārlejot izvēdina, ja cukurs ļoti par daudz rūgstoli atšķaida ar sulu.  Lai atsāktu rūgšanu ievieno agresīvāku raugu, piemēram, 1118.

- barības vielu trūkums. biežāk gadās ziedu vīniem, kuriem obligāti ir jāpievieno rauga barības vielas un stipri atšķaidītiem vīniem. pievieno rauga barības vielas un agresīvāku raugu. viss aizies.

- pārāk zema rūgšanas temperatūra.Optimāli rūgšanai ir 10-20 grādi, bet īpaši vēlu rudeņos rūgšanu grūti uzsākt ., jo rūgstolei ir  pārāk atdzisusi.. Tā jāpasilda līdz 18-20 grādiem . 

Pirmā pārliešana ir jāveic pēc straujās rūgšana beigšanās, tās ilgums ir atkarīgs no rauga un telpu temperatūras, aptuveni šis periods ir 1 mēnesis. Pārliešana jāveic ar trubiņu, (caurspīdīgās pvc trubiņas nopērkamas būvmateriālu veikalos, pārliecinieties, ka tās var izmantot saskarsmē ar pārtiku) balonu ar vīnu jānovieto uz krēsla vai kāda cita augstāka punkta, savukārt sagatavoto tīro trauku jānovieto zemāk, iegremdējam vienu trubiņas galu rūgstolē, neaizskarot nogulsnes, ar muti veicam rūgstoles uzsūkšanu pa otru galu, tālāk jau notiks paštece. Pēc pārvilkšanas balona tukšā telpa jāaizpilda ar sulu vai citu rūgstoli, der arī ūdens, vai arī izmantojiet mazāka tilpuma balonu. Vajadzības gadījumā pievienojam vēl papildus cukuru.

Otro pārvilkšanu veicam, kad vīna rūgšana ir apstājusies. Par to var pārliecināties kādu laiku pirms novilkšanas saskalojot balonu un pavērojot vai rūgšana neturpinās, ja netiek izdalīta ogļskābā gāze, tad vīna rūgšana ir beigusies un varam veikt pārliešanu. Atkal būs sakrājušās nedaudz nogulsnes, pārvilkšanu veicam kā pirmajā reizēm, bet šoreiz gaisa saskare ar vīnu ir jāsamazina līdz iespējamajam minumuma.

Pēc otrās novilkšanas svarīgi ir piepildīt balonu līdz kakliņam, šajā gadījumā sulu izmantot nedrīkst, vai nu pievienojam ūdeni, vai citu vīnu šādā pat rūgšanas stadijā. Tad varam likt vīnu dzidrināties, vēlams vēsā telpā 6 - 10 grādu temperatūrā, svarīgi, lai šī temperatūra būtu stabila.

Par kupažēšanu vīndarībā sauc vīnu izejmateriālu un arī jau norūgušu vīnu  jaukšanu. Pēc klasiskiem vīndarības likumiem par kupažētu uzskata vīnu, kam ir vairāk kā 20% cita vīna vai sulas piejaukums.

Kupažēšana ir labākais veids, kā novērst sastāvdaļu nepilnības un uzlabot vīna garšu. Piemēram daļai ogu sula ir pārāk skāba un stipri atšķaidot ar ūdeni iegūtu pārāk plānu vīnu, tādēļ piemēram jāņogu sulu labāk ir atšķaidīt ar maz skābu ābolu vai bumbieru sulu.

Tā labi var uzlabot arī neizteiksmīgu vīna krāsu, piejaucot kādu stipri krāsotu, piemēram upeņu, aroniju sulu. Kupažejot dažādās sulu garšas un smaržas sajaucas, papildina viena otru un vīns ir daudz līdzsvarotāks un interesantāks.  Ja vīns iznācis pārāk salds, tā garšu var uzlabot sajaucot ar sausu vīnu. Tomēr kupažēšana ne vienmēr var palīdzēt. Pat nevajadzētu mēgināt uzlabot  ar etiķskābes baktērijām inficētus vīnus , ar pelējuma vai kādu citu ļoti nepatīkamu garšu.. Tie nav glābjami .

Špukteris - šaurās vīndaru un cienītāju aprindās lietots termins, kas apzīmē viegli gāzētu, sausu, ābolu sidru vai vīnu. Vislabāk baudāms karstos vasaras vakaros, ļoti labi veldzē slāpes.

Visvienkāršākais veids kā tikt pie taras ir krāt to, protams, jāpiesaista arī draugi. Pudeļu mazgāšana ir ķēpīga lieta, sevišķi etiķešu nokasīšana. Pudeli 15 min. jāieliek karstā ūdenī, kuram pievienota soda, tad ņemam žileti (krāsotāju piederums, ar ko notīra krāsu pleķus no stikla) vai arī kādu citu asu priekšmetu un nokasam etiķeti. Pudeli pēc tam nomazgājam vēlreiz, lai nav sodas paliekas.

Var jau pudeles arī pirkt, bet tad jārēķinās ar cenu ~ 0.35Ls / pudele, vai arī jāpilda plastmasas kannās vai pudelēs, kas protams vīna cienītājiem ir mazāk estētiski.

Vīna pudeļu korkēšana samērā vienkāršs process, kuram nepieciešamas divas lietas - korķi un aizkorķētājs. Abi divi nopērkami vīna piederumu veikalos (skatiet pie "Uzziņu avoti"). Korķi pirms ievietošanas korķētājā jāizmērcē karstā ūdenī.

Etiķetes katrs izgatavo pēc savas gaumes un iespējas ļoti plašas.

Bieži tā tas ir, bet ne vienmēr. Tāpat kā cilvēkam, katram vīnam ir savs vecums. Pamatā ilgi uzglabāt neiesaka vieglos ābolu vīnus, tie vislabāk patērējami divos gados, vēlāk vīns sāk "aizvērties". Ilgāk uzglabājami ir ogu/augļu sarkanvīni, līdz 5 gadi. Tajos ir daudz miecvielu, kas jaunam vīnam var šķist asas, bet nostāvoties tas noapaļojas un veido maigāku buķeti. Ilgi jānogatavina arī visi saldinātie liķiera tipa vīni.

 

Gribēju pajautāt, vai tas ir normāli, ka vīns rūgst tikai vienu mēnesi? Mēģināju likt cukuru un sildīt, bet rūgšana neatsākas.

Sveikinji !!!Vai no rugusas berzu sulas varetu dzit kandzu.....kadi ieteikumi un ko darit !!

Ir 20 l tira abolu sula. Vai ir jaskaida ar udeni, vai ir jauzsilda, lidz cik, vai kopa ar udeni  ,nu vispar ko lai es daru talak un vel man nav m'ajas "ta" rauga  ,dzivoju  Keguma nov. kur tur varetu to raugu meklet un vai var vinu aizvietot ????? ar cienu...