"Augļu un ogu sulas nebojājas, ja tajās cukura daudzums ir 78/100 ml vai arī etilspirts 13g/100 ml. Šī attiecība 78:13=6 ir zināma kā “indekss Delle”. Tas nozīmē, ja vīnam ir 11% spirta, bet nav cukura, tad tāds vīns nebūs izturīgs, jo 11 X 6= 66. Ja vīnam ir 12% spirta un 10 % cukura, tad tāds vīns būs izturīgs, jo 12 X 6 = 72 + 10 = 82. Tātad der atcerēties, ka katram gramam etilspirta ir 6 reizes spēcīgāka konservējoša iedarbība nekā 1 g cukura".
Citāts ņemts  no Bioefekta mājaslapas, ar vienu kļūdu - etilspirts nevis gramos, bet procentos. Pie 14-15% vīns ir stabils.

spirta % + cukura % +5 jābūt lielākam par 25

Paldies, ja mans ābolu vīns ir 14-15% tad ja pievienoju vairāk nekā 11g cukura uz litru es dabūšu pietiekami labu konservācijas pakāpi?
Vai ir rādītāji cik laba tā ir konservācijas pakāpe,vai ja kopējais rāītājs būs 35 tad konsrvācijas pakāpe ir lielāka uz tik un tik % ?

Par destilāciju runājot - vai ir kāda nozīme dzesēšanas ūdens temperatūrai, vai no tās mainās iegūstamais spirts.

Ar skābi domāju to skābes daļu, ko var notitrēt - tā ir svarīgāka par pH vērtību. Titrējamā skābe (TS) parāda, cik daudz skābju ir šķīdumā koncentrācijas izteiksmē (parasti g/L), pH vairāk attiecas uz skābju stiprumu, teiksim, ja viena skābe ir stiprāka (vīnskābe), tai TS vērtība (daudzums vīnā, koncentrācija) var būt tāda pati kā vājākai skābei (ābolskābei), bet pH abiem vīniem atšķirsies
Vērtīgāk ir titrēt nevis mērīt pH.
Pieņemu, ka raudzē bērzu sulas. Ja tā ir, tad tiešām varētu būt problēmas ar skābi un barības vielām. pH tavam vīnam varētu būt arī zemāks (skābāks) – 3 vai 3.5 būtu labāk.
Par O2 - raugiem pirmajā rūgšanas fāzē (pirmās stundas un diennaktis) vajadzīgs skābeklis, tādēļ vēlams sulu pirms rauga pievienošanas bagātināt ar to - vairākkārt pārliet no viena (dezinficēta) trauka otrā, ideāli būtu uz kādu pusstundu balonā iemērkt (dezinficētu) akvārija burbuļotāju. Ar to laistīšanos no viena trauka otrā varētu uzdzītu kādus maksimums 8ppm skābekļa, ar akvārija sūknīti arī var dabūt 8-20ppm. Vispārīgi raugiem vajadzētu kādus 8-16ppm skābekļa sulā. Tā kā, ja nedari ne vienu, ne otru, varēja sanākt kombinācija, ka trūkst gan barības vielu (tai skaitā skābes), gan O2.
Par CO2 - nemāku pašlaik sīkāk izskaidrot - atceros, ka esmu par to lasījis. Kad būšu atkal pie grāmatām - paskatīšos un uzrakstīšu.
Abas gāzes tieši nomērīt mājas apstākļos varētu būt sarežģīti., droši vien arī nav vajadzīgs, vienkārši jāpatur prātā, ka sula sākumā jābagātina ar skābekli – tā dara arī alus brūvētāji un brāgas taisītāji.

Iemesli, kādēļ rūgšana šajā gadījumā apstājās, var būt dažādi: pārāk zema vai augsta temperatūra, nepietika barības vielu vai skābju, par daudz CO2 vai par maz O2. Tu, kā pats tagad redzi, pareizi darīji, ka pievienoji papildus rauga barības vielas.
Nu, Tavā gadījumā par pārāk lielu daudzumu barības vielu pievienošanu nav ko uztraukties. Daudz ir, ja pieliek piecas, desmit un divdesmit reizes vairāk nekā paredzēts (dažiem ir gadījies). It kā jau nekas briesmīgs - raugs paņem tik, cik tam vajadzīgs, pārējais izgulsnējas. Iespējamas arī kādas piegaršas un papildus sērūdeņraža veidošanās (puvušo olu smaka), parāk daudz barības vielas, iespējams, vēlāk veicinās citu mikroorganismu attīstību vīnā pie glabāšanas, bet Tavā gadījumā par to nav jāuztraucas - Tavam vīnam barības vielas tieši pietrūka.

P.S. Komentārā #1 par amonjaku gan ir nošauts pilnīgi garām, drīzāk paklausiet Arre (#5) - tur ir viss - amonija grupa (slāpeklis), fosfātu grupa (fosfors), kālijs, magnijs, sulfātu grupa (sērs) un skābe. Ņēmi no "First Steps in Winemaking"?

Pacēlu vecu dikusiju, jo radās jautājums. Gribēju noraudzēt stipru vīnu - apmēram 14 grādi. Kopējais cukura daudzums 28%, pirmajā reizē ieliku  14%, norūga līdz 5% un apstājās. Pievienoju otru devu cukura (kopā 28%, no tiem 9% jau "apēsti"). Rūgšana neatjaunojās. Pievienoju otru devu ar barības vielām (Lallemand, uz 25l pievienoju 10g). Rūgšana atsākās. 

Pašā sākumā jau biju pievienojis 10g Lalemand.
 Vai tas nozīmē, ka raugs jau bija izlietojis barības vielas, tādēļ rūgšana neatsākās? Kāda varētu būt pārmērīgas barības vielu lietošanas negatīvā ietekme?

P.S. Raugs EC1118 , pēc parametriem piemērots šādam eksperimentam.

Man arī reiz griestos un uz tapetēm izšāva ķiršu vīns. Kopš tā laika vīniem pirmās divas trīs dienas nekādu hidroaizvaru priekšā nelieku (tāpat arī saviem aliņiem) - kad tas viss sāk rūgt, tur  iekšā tā vārās, ka noteikti izkāps ārā vai pat izšaus. Ja toreiz iekšā vēl būtu atstājis ķiršu daļiņas - varēja iesprūst un tiešām uzsprāgt.

Bet te jau cita situācija - 2.-3. nedēļa - galvenā fermentācija jau aiz muguras. Ja visas šīs 2-3 nedēļas hidroslēgs tiešām smuki burbuļoja (tātad, tur nebija iesprūdusi rozīne), tad es sliecos domāt, ka pats stikla balons bija bojāts, iespējams, kaut kur nedaudz uzsists vai skalots ar verdošu ūdeni vai tml - īsāk sakot - mikroplaisas. Vai arī, kā jau iepriekš minēju - kāds no mājiniekiem netīšām traumējis un neatzīstas :)

Varbūt pirms tam mazgāji balonu ar karstu ūdeni?

nu ja, labāk mēģināt saprast, lai turpmāk tā nenotiktu..
Vecā krievlaiku stikla 20l burka, rūgšanas process apmēram 2-3nedēļas. Sula bija līdz tai vietai, kur sākas sašauriājums, ābolu sulas pirms tam ar tik daudz lēju, bet bērzu sulām varbūt ir savādāk.nezinu kā konkrēti lai nosauc to hidroslēgu, bet ir tas uzspraužamais korķis ar līkumu, kur ūdenis jaielej..un kaa jau teicu, gaiss itkā gāja prom, bet varbūt par maz...:( teikshu, ka putas bija minimālas, tad jau ābolu sulām man ir vairāk bijis..

Laikam tas vairs nebūs aktuāli.. Pārsprāga burka..Kur varēja būt iemesls?? itkā viss bija labi, gaiss gāja prom, bet tomēr pārsprāga..

Var gan tā, gan tā - es personīgi ņemu ārā, kad pārleju uz nogatavināšanu (otrreizējo raudzēšanu), t.i., pēc kādām 3-4 nedēļām.