Jau pasen interesēja, vai mājas apstākļos taisot vīnu personiskajam patēriņam, nenonāku konfliktos ar Latvijas Republikas likumdošanu. Šovakar izbrīvēju laiku un nedaudz papētīju.
Alkoholu saturošu dzērienu izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu un tirgošanu nosaka "Alkoholisko dzērienu aprites likums" ("LV", 69 (3017), 01.05.2004.) [spēkā ar 01.05.2004.], pilnā redakcijā skatāms - http://www.likumi.lv/body_print.php?id=88009&version_date=01.05.2004.
Alkoholisko dzērienu izgatavošana atrunāta šī likuma 9. pantā:
9.pants. Alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas) un uzglabāšanas noteikumi
(1) Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.
Izlasīju pirmo daļu un domāju, ka esmu jau pārkāpis likumu, bet...
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam.
Tas nozīmē, ka mājas apstākļos saraudzētais vīns personiskajam patēriņam ir izgatavojams un uzglabājams pilnīgi legāli, netiek atrunāti arī tilpuma apjomi. Tālāk par uzglabāšanu un pārvadāšanu:
(3) Personai, kurai nav šā likuma 3.panta pirmajā vai septītajā daļā noteiktās licences, aizliegts:
1) uzglabāt un pārvadāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus;
2) uzglabāt un pārvadāt vairāk par 50 litriem alus bez tā iegādi apliecinoša attaisnojuma dokumenta.
(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz likuma "Par akcīzes nodokli" 27.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem, kā arī uz personiskajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu un citiem likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minētajiem raudzētajiem dzērieniem.
Un 4. daļa ir vīndaru pusē, nosakot, ka uzglabāšanas un pārvadāšanas aizliegums arī neattiecas uz mājas apstākļos izgatavotu alu, vīnu un raudzētiem dzērieniem personiskajam patēriņam.
Pievienoju arī nelielu izvilkumu no likuma "Par akcīzes nodokli", lai skaidrāk būtu saprotami, likumā noteiktie termini "vīns", "alus" un "raudzētie dzērieni"
Likums"Par akcīzes nodokli" ("LV", 161 (2926), 14.11.2003.) [spēkā ar 01.05.2004.], pilnā redakcija - http://www.likumi.lv/doc.php?id=81066&from=off
(2) Par alu uzskatāms raudzēts alkoholisks dzēriens, kurš pagatavots no iesala un ūdens, pievienojot apiņus, kurā absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus un kurš tiek klasificēts Kombinētās nomenklatūras, kas noteikta Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk — Kombinētā nomenklatūra) 2203.preču pozīcijā, kā arī alus dzērieni, kas satur alus un bezalkoholisko dzērienu vai to komponentu maisījumu, kurā absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus un kurš tiek klasificēts Kombinētās nomenklatūras 2206.preču pozīcijā.
(3) Par vīnu uzskatāms:
1) negāzēts vīns — produkts, kas tiek klasificēts Kombinētās nomenklatūras 2204. un 2205.preču pozīcijā, ja vien tas iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus, ja faktiskais spirta daudzums tajā pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 18 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā;
2) dzirkstošais vīns — produkts, kas tiek klasificēts Kombinētās nomenklatūras 2204. un 2205.preču pozīcijā, ja vien tas iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus, ja faktiskais spirta daudzums tajā pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā. Produkts ir ar virsspiedienu šķidrumā (trīs bāri vai vairāk) oglekļa dioksīda klātbūtnes dēļ, un tas iepildīts pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai citā iepakojumā.
(4) Par raudzētajiem dzērieniem uzskatāmi:
1) negāzēti raudzētie dzērieni — produkti (izņemot vīnu un alu), kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 2204., 2205. un 2206.preču pozīcijā, ja vien faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā;
2) dzirkstošie raudzētie dzērieni — produkti (izņemot vīnu un alu), kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 2204., 2205. un 2206.preču pozīcijā, ja vien faktiskais spirta daudzums tajos pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā. Produkti ir ar virsspiedienu šķidrumā (trīs bāri vai vairāk) oglekļa dioksīda klātbūtnes dēļ, un tie iepildīti pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai citā iepakojumā.
Secinājumi: tātad, varam izgatavot, uzglabāt un transportēt nedefinētu daudzumu vīna, ja tikai tas ir personiskajam patēriņam
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Tik tālu pilnīgi pareizi,
Tik tālu pilnīgi pareizi, tikai vēl ir viens sāpīgs jautājums, vīnu nedrīkst pārdot citiem . Lai saņemtu atļauju pārdot it tādi noteikumi un drošības naudas(10000 Ls) kas mājas vīndaru nelielajiem apjomiem ir pilnīgi nereāli. Latvijā to izcīnījusi tikai viena mājas vīna darītava. Kaut gan kas kas tas par mājas vīnu, tā ir neliela ābolu vīna ražošanas rūpnīca. Pienu un citus produktus zemnieki var pārdot, bet vīnu diemžēl nē. Sabilē pēdējos vīna svētkos, pat vīndariem kas piedāvājuši nogaršot savus vīnus ,aiz muguras stāvējuši policisti un uzmanījuši, ka tik kādu pudeli nepārdod. Stulbums !!! Vīndaru biedrība pašlaik ministrijās cīnās, lai šos noteikumus mīkstinātu un samazinātu drošības naudu lielumus, bet kas no tā iznāks vēl nav zināms. 'Projektos šīs naudas ir mazākas, bet tomēr stipri lielas, jo paredzētais atļautais apjoms ir 30 tonnas gadā. Birokrātiem vienkāršāk ir visu aizliegt, nevis kaut ko atļaut.
Liku lielas cerība uz tagad
Liku lielas cerība uz tagad popularitāti gūstošo mājražošanu (Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta 6.punkts nosaka, ka pārtiku, kas ražota, pārstrādāta vai apstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt vietējā tirgū tieši galapatērētājam, (piemēram, tirgos un izbraukuma tirdzniecībā), ievērojot higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei.). Lasot Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumus mājražotājiem (http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_...), skaidri uzrakstīts - "Pašlaik Alkohola aprites likums neļauj ražot vīnu vai alu mājas apstākļos." Aizrakstīšu vēstuli viņiem, ko nozīmē vārds "pašlaik", varbūt ir cerības uz tuvāko nākotni.
Es arī ceru, kaut gan 'cerība
Es arī ceru, kaut gan 'cerība esot muļķa mierinājums'. ja nopietni, vajadzētu spiest un prasīt, jo ja ne pašlaik tad nekad. Ar tiem birokrātiem ir baigi smagi. PVD normas vīnam ievērot nebūtu tik sarežģīti, vairāk problēmas ir ar akcīzes nodokli un alkohola aprites likumu. Varbūt paprasi, kas trūkst lai to atļautu, varbūt ka nepieciešamos papīrus var sacerēt.
bet taads interesants
bet taads interesants jautaajums - kuraa briidii taa razosana skaitaas maajas apstaaklos un kuraa nemaajas apstaaklos.
Kur pēc likuma būs robeža vēl
Kur pēc likuma būs robeža vēl nav noteikts,it kā būšot 30 tonnas,kas manuprāt ir pārāk daudz. Mājas nosaukumu jau piekarina daudziem produktiem, ko ražo rūpnieciski un kas no mājas ražošanas ir ļoti tālu. Mājas vīns jau skaitās arī Latvijā vienīgā oficiālā vina darītava, kas ražo ābolu un rabarberu vīnu tonnām, cik, precīzi nezinu. Es uzskatu, ka mājas vīns ir tikai sīkražošana, dažādas nelielās, kvalitatīvas, 20-200 litri partijas, gadā kopā līdz vienai tonnai. Rūpīgi, ar rokām un nelielos daudzumos ir pavisam cita garša, kā tonnām rūpnīcā un nevajadzētu saukt par mājas produktu rūpnīcā ražoto. Tas ir tikai vairāk vai mazāk veiksmīgs pakaļdarinājums, kura garša atgādina mājas produktu. Mājas vīna katra balonam ir sava, neatkārtojama, tikai tam gadam raksturīga garša un tā nav masu, rūpnieciska produkcija.
es drusku par ko citu....Ja
es drusku par ko citu....Ja patreiz alus un vīna ražošana mājas apstākļos( iznemot personiskam pateriņam) ir aizliegta, tad kurā brīdī tā telpa kuru es speciāli esmu atvēlējis savā privātmājā sāks skaitīties kā rūpnieciskas ražošanas objekts. īsāk sakot..kas regulē šo te atšķirīb u no mājražošanas. Un kas tie par potenciālajiem 30 000 litriem, vai tad tuvākajā nākotnē tiek plānots grozīt alkoholisko dzērienu aprites likumu?
Alkohola aprites likums ir
Alkohola aprites likums ir atvērts un tajā plānoti grozījumi un itkā plānots līdz 30 tonnu apjomam tiks samazinātas nodokļu likmes, bet kad tas būs .....jo tas iet ļoti lēni. Es domāju ja nepārdod un nav baigie apjomi piesiet rūpniecisku ražošanu tik viegli nevar.
Nēeee......Atkal nepar
Nēeee......Atkal nepar to....Es tieši gribu rūpniecisku ražošanu un nevaru saprast kurā brīdī mana brūvētava var tikt uzskatīta par rūpniecisku ražotni un kas man var aizliegt to izveidot savā mājā speciāli izdalītā telpā , ja es izpildu visas PVD prasības. It kā jau māja neatrodas komercapbūves zonējumā , bet gan privātajā sektorā. Kas to vispār regulē? Te man ir galīga nesaprašana.
Nez vai savā mājā tas
Nez vai savā mājā tas izdosies.Labāk izbrauc uz Madonu, tur pirms Madonas , braucot no Pļaviņām kreisajā pusē ir norāde vīna darītava Ozoliņi.Īpašnieks vienīgais Latvijā tam visam ir izgrauzies cauri un zinās visas nianses un problēmas.
Paldies par info
Paldies par info