Septembris 16, 2009 Iesniedza airbijs
Šitādi te lielie spaiņi (30 l, ja lej pilnus, tad 35l) nopērkami pa 3ls, Vietlavas ielā 1, Rīgā. Ir veikali arī Daugavpilī un Liepājā. (www.ptc.lv)
Labi der sākotnējai raudzēšanai, izejmateriāls viegli apmaisāms un pēc tam nav problēmas ar biezumu izmazgāšanu. Var arī urbt caurumu un likt hidroslēdzi un izmantot kā raudzējamo trauku, izskatās, ka nelaidīs garām gaisu.
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
esmu dzirdējis, ka plastmasas
esmu dzirdējis, ka plastmasas traukos nevajadzētu raudzēt.
kāds varētu būt tam iemesls?
kāds varētu būt tam iemesls? ja traukam ir pārtikas sertifikāts, tad vajadzētu visam būt kārtībā.
Ir šādi spaiņi jau ar caurumu
Ir šādi spaiņi jau ar caurumu arī nopērkami. Gaisu laiž cauri (pa malām) - tikai misas raudzēšanai der.
ja jau nekas labāks nav tad
ja jau nekas labāks nav tad lietot var. Velns bada laikā arī mušas ķer un ēd.
Plastmasas traukos nevar
Plastmasas traukos nevar raudzēt sarkanos, kodīgos vīnus, bet jebkuru gaišo - uz priekšu.
No kādas plastmasas
No kādas plastmasas izgatavoti? (burtiņi, parasti spaiņa apakšā - PP, PVC, PE, HDPE, LDPE, PC, PS utt...)? Tikai viena no tām ir izmantojama alus/kandžas/vīna raudzēšanai...
Vislabāk der HDPE
Vislabāk der HDPE (polietilēns) protaams, ja tas ir paredzēts pārtikai. Melnais polieteilēns (redzēju vienābildē ka taisīja ogu vīnu pagrabā melnā mucā, bet tādā nevar, jo tā ir otreiz pārstrādāta)neder. Labi un lēti var izmantot šitos LV ražotos traukus http://www.politempo.lv/production_lv.html domāju ka pats var gaisa ventīli uzmeistarot, dibenā iekrūvē plastmasas krānu un muca gatava, vislabāk varētu derēt modelis 169000 vai 504000, protams var pirkt šos Vācijā ražotos, bet dārgāk, tiesa arī uber super kvalitāte, pats tādus lietoju http://www.speidels-hausmosterei.de/shop_content.php/coID/27/content/Dri...
Nu, jā - es raudzētu tikai
Nu, jā - es raudzētu tikai pārtikai domātā augsta blīvuma polietilēnā (HDPE-High density polyethylene). PVC, PS un PC arī var būt pārtikas plastmasas (food grade), bet tieši raudzēšanai nav piemērotas. Tās Latvijā ražotās mucas izskatās labi, taču ir HDPE un LDPE (zema blīvuma polietilēns) maisījums - būs lielāka gaisa apmaiņa caur plastmasu nekā tīram HDPE, lai gan pirmējai vīna raudzēšanai, kā arī pilnai alus un kandžas raudzēšanai principā der (protams, ja vien ir pārtikas plastmasas standarts). Tie vācu trauki, lai gan ir no LDPE, tomēr izskatās uzticamāki ;)
Man pievilcīgi liekas šie http://www.mansdarzs.com/ferment%C4%81cijas_trauki_alus_un_v%C4%ABna_rau... pēdējie divi 30 l spaiņi (lieli un lēti), tikai jāpainteresējas par materiālu.
Paskatījos, ka šiem, kuru
Paskatījos, ka šiem, kuru attēlus ievietoju ir PP.
Nu tad nākamajai sezonai laikam jāiepērk citi un daļēji noteikti jāpāriet uz nerūsējošo tēraudu. Starp citu varbūt kāds ir papētījis par tērauda markām, kuras ir izmantojamas raudzēšanas trauku izgatavošanai?
Man gan liekas ka nerūsējoša
Man gan liekas ka nerūsējoša tērauda mucas ir neadekvāti dārgas tādam mājas hobijam. Piemēram šie http://www.aisis.lv/page/7/Produkti LV ražotāji arī izgatavo pēc pasūtījuma, bet cenas man liekas ka ir "very dārgi", bet painteresēties jau var.
Redz šeit http://www.speidels-hausmosterei.de/product_info.php/info/p35_Drink-Cont... speciālās plastmasa vīna mucas 500 litri maksā tikai ~242 Ls.
Dārgi protams, bet Mersedess
Dārgi protams, bet Mersedess arī ir dāgāks par Zapiņu. Ir jau svar;iga arī trauka kvalitāte, ilgmūžība un tt.
Protams, tērauda tvertenes ir
Protams, tērauda tvertenes ir nesalīdzināmi daudz plusu, bet lai paprovētu uztaisīt pirmos 100; 1000; 10 000 litrus, nav obligāti uzreiz jāinvestē liels kapitāls dzelžos, jo šaubos ka plastmasas traukos tā dzira sanāk 3 reizes sliktāka kā tērauda traukos, bet ceno noteikti ir 3 reizes lētāka un "iesācējiem" arī neko vairāk nevajag. Atpelnīs plastmasas traukus, varēs ieguldīt tērauda mucās :)
Airbijam par nerūsējošā
Airbijam par nerūsējošā tērauda markām: visbiežāk brūvēšanai un pārtikai vispār izmanto 300. sēriju, kas parasti satur 18% hromu un 8% niķeli - visbiežāk: AISI 304 (vispopulārākā nerūsējošā tērauda marka) un AISI 316 (otra populārākā). Tas AISI ir amerikāņu standarts, atbilstošais EN (Eiropas Savienības), GOST (Krievu) vai DIN (Vācu) droši vien jāmeklē ar tādu pašu hroma/niķeļa piemaisījumu (18/8). Te vari palasīt vairāk: http://en.wikipedia.org/wiki/SAE_steel_grades .
Atradu pārejas tabulu starp
Atradu pārejas tabulu starp visiem standartiem: http://www.dpva.info/Guide/GuideMatherials/Metalls/AlloysNamesCorrespond...
es arii nedomaaju, ka tam
es arii nedomaaju, ka tam materiaalam ir tik liela noziime. lai gan pats dzeru alu tikai no stikla taras. uz plastmasas un skaarda bundzhaam skatos nievaajoshi :D viinu raudzeeju venden bachokos un sanaak ljoti labi :) peec tam gan sapildu stikla pudelees ar dabiigajiem korkjiem, lai lietojot esteetiski. un neviens garshojot nepateiks vai tas ruudzis ieksh venden jeb stikla balonaa :) nu vismaz es neatshkjiru.
Bet akniņas, iespējams, gan
Bet akniņas, iespējams, gan bojā - tas polikarbonāts tomēr nedaudz laiž cauri gaisu un, tā kā vīna raudzēšana ilgst vismaz kādus 5-6 mēnešus, skābekļa ietekmē rodas dažādi nevēlami blakusprodukti - metanols, aldehīdi, esteri - piegaršu vari nesajust, bet aknas tiek čakarētas... vīns tomēr būtu jāraudzē stiklā vai nerūsējošā tēraudā.
gati5891, bet kā tad ir ka
gati5891, bet kā tad ir ka koka mucām, tās taču arī elpo un ir gaisa izmaiņa, vēl priekš sarkanvīniem pat tāda mikrooksidācija ir vajadziga, neesmu plastmasas aiztāvis, bet vai patiešām šī nelielā gaisa piekļuve vinam ir tik traumējoša?
plastmasu raudzēšanai izmanto arī nopietnie sidrdari, kad biju anglijā tur viens tipiņš sidru raudzēja lietotās plastmasas sulu koncentrata mucās, izmērā 2t, kopējais apjoms 50000l gadā, un kā viņš teica - tā darot lielākā daļā "mazo" sidra/vīna daritāji.
Joni, neesmu speciālists šajā
Joni, neesmu speciālists šajā jomā. Rakstu tikai to, ko esmu lasījis vīndaru literatūrā. Praktiski visur ir rakstīts, ka plastmasai nav ne vainas alus un sidra raudzēšanai, par cik tie, salīdzinot ar vīniem, rūgst daudz īsāku laiku - uz šiem abiem neesot novērotas nekādas negatīvas ietekmes. Savukārt vīns rūgst daudz ilgāk un ir novērojama negatīvā skābekļa piekļūšanas ietekme.
Par ozolkoka mucām - tikko palasījos - jau kādu laiku tās cenšas arvien vairāk aizstāt ar nerūsējošā tērauda mucām, tieši tā iemesla dēļ, lai novērstu skābekļa piekļuvi. Protams, arī ilgmūžībai un kopšanai ir nozīme. Ozolkoka miecvielas iegūst no ozolkoka čipšiem, ko saliek nerūsējošā tērauda mucās (nopietni lielie vīndari ozolkoka mucas lieto arvien retāk - tās izmanto galvenokārt mazie ģimenes uzņēmumi tradīciju un, neapšaubāmi, arī prestiža dēļ).
tā ir, tērauds ir daudz
tā ir, tērauds ir daudz ilgmūžīgāks un vieglāk kopjams. bet vēl min tādu lietu kā mikrooksidācija, t.i. gaisa piekļuves imitācija, kas ozolkokā notiek dabīgi. to izmanto sarkanvina gatavošanā.
Taisnība, Joni - ļoti neliela
Taisnība, Joni - ļoti neliela skābekļa klātbūtne ir vēlama, it īpaši sarkanvīniem (norit vēlamas ķīmiskas reakcijas). Taču labas kvalitātes mucas gaisu it kā cauri gandrīz nemaz nelaižot, skābeklis tur iekļūst ar pārsūknēšānam, paraugu ņemšanām utml. Tā vismaz rakstīts enciklopēdijā "Wine Science" (R.S. Jackson, 2008, 469-470.lpp). Tā visa laikam baigā zinātne skaitās, kur daudz ko vēl pētīt.
Acīmredzot plastmasas traukus vīniem neiesaka tādēļ, ka tās laiž gaisu cauri vairāk kā laba ozolkoka muca
Es gan domāju, ka plastmasu
Es gan domāju, ka plastmasu neiesaka kaitīgo savienojumu dēļ, kas mazliet tomēr no plastmasas izdalās.
nu skaidra lietiņa.
nu skaidra lietiņa.
Es jau runāju tikai par
Es jau runāju tikai par raudzēšanai domāto pārtikas plastmasu (polietilēnu) - cik esmu redzējis, vienmēr baltā krāsā - tajā nav un nemaz nedrīkst būt kaitīgu piemaisījumu.
Vējkalnietim taisnība - par jebkādām citām plastmasām, pat nepārtikas iekrāsotu polietilēnu (kā jau Linards pareizi piezīmēja par melno mucu galerijā) nemaz nevar būt ne runas - tur tiešām spirtā var izšķīst (un izšķīst arī) dažādi kaitīgi piemaisījumi (krāsvielas, plastifikatori utt.).
Tiem, kas raudzē polikarbonāta Venden bunduļos - ne jau par velti tur virsū rakstīts - "Only for water"
Cik nu sniedzas mana sapratne
Cik nu sniedzas mana sapratne šai jomā, tad arī sarkanvīniem, pamata fermentācija noris tērauda vai keramikas tvertnēs, ar gana brīvu skābekļa piekļuvi, bet tikai gala process - nogatavināšana, tas notiek ozola mucās. Nekur neesmu redzējis, ka fermentācija(sarkanvīnam) no paša sākuma notiktu koka mucā, nestādos priekšā, kā to varētu praktiski arī izdarīt. Sarkanvīns, tā vispār ir tik komplicēta padarīšana...
Baltvīnam jau galvenais kreņķis ir izbēgt no oksidēšanās, lai krāsa nepaliek dzeltena, bet saglabā maksimāli tīru - caurspīdīgu toni. Bet tā kā ābolu sidram, vīnam uz šo rādītāju neviens nepiegriež vērību, tad tur no skābekļa piekļuves rūgslim nav jābaidās, nu un, ka tonis būs mazliet tumšāks, kurš tad zin kādam jābūt tās šķirnes, jeb šķirņu ābolu vīnam, sidram....
Protams, "taupīgākie" varētu fermentāciju veikt arī tonnīgajos kubos pa 25-30 LVL/gb, tad izmaksas raudzēšanas tarai vispār kļūst smieklīgas, par ko ne, ir tak tādi kubi kuros ir teiksim skudruskābe vesta, vai kas tik pat cēls, gan jau tad arī vīns šo materiālu neizšķīdinās:)))....
Plastmasas spaiņus izmantoju
Plastmasas spaiņus izmantoju tikai misas raudzēšanai, kas parasti aizņem +/- divas nedēļas pēctam vienmēr pārpildu stikla balonos.
Kas slikts varētu notikt šjās divās nedēļās vīnam rūgstot plastmasas traukā, gais tāpat šajā periodā piekļūst diezgan daudz ????
Spaiņiem kurus es pietoju ir
Spaiņiem kurus es pietoju ir pārtikas atzīme, bet artikuls ir PP...