Raudzēšanas un dzidrināšanās procesu laikā svarīgi ievērot, lai vīna balons ir labi noslēgts un nav pustukšs. No gaisa piekļuves sevišķi jāsargā ir vieglie vīni un sidri, kas uz šiem procesiem reaģē ļoti ātri.

Piemēram, Lielais Juris (ābolu vīns) bija atstāts pustukšs, rezultātā vīna virspusē izveidojās balta plēve, literatūrā aprakstīta kā vīna kūniņas.

Šī sēnīte sākumā veido plānu plīvuru, kurš pārklāj virsmu, bet ar laiku sēnīšu kārta kļūst biezāka, līdz beidzot visu vīna virsmu nosedz bieza, dzelteni balta sega. Tā iznīcina vīna aromātiskās vielas un skābi, vīns kļūst bezgaršīgs, vīna garša kļūst nebaudāma, kā arī var attīstīties etiķskābe un pienskābās baktērijas. (Fogels, 1935)

Otrs vīna balons nebija kārtīgi noslēgts un notika neliela gaisa piekļuve gar korķi.

Vīns ar ļoti zemu alkohola saturu, taisīts no antonovkas āboliem, cukurs un raugs nav pievienots, vairāk kā eksperiments, lai rezultātā iegūtu mazgrādīgu sidru. Vīna augšpusē izveidojušās tādas kā baltas pārslas.

Šādam procesam iemesls arī varētu būt nogulšņu sadalīšanās. (Dārziņš, 1934)

Pēc nogaršošanas konstatēju, ka nejūtu izteiktu specifisku piegaršu un izlēmu Lielo Juri izmantot etiķa iegūšanai, novietoju istabā un noņēmu hidroslēdzi, savukārt Antonam pievienošu dzirkstošā vīna raugu, cukuru un pildīšu šampānieša pudelēs, lai sagāzējas.

Literatūra

Dārziņš T. 1934. Mājas un veselības dzērieni. Rīga, Tautas Bibliotēkas izdevums.

Fogels Fr. 1935. Jaunā vīnu grāmata. Rīga, Jāņa Kukura izdevniecība.