Februāris 7, 2009 Iesniedza Jonis
1. izraudzē sausu ābolu sidru (skati iepriekšējo recepti)
2. pildi to šamānieša vai alus pudelēs, iepriekš tajās ieberot cukuru, attiecīgi šampānieša pudelē max. 3 tejkarotes, alus pudelē 1(ja pievienos vairāk cukura tad pudele var sasprāgt - uvvv). piepildi pudeles ar sausu galīgi izrūgušu sidru un aizkorķē.
3. kādu mēnesi pudeles tur istabas temeratūrā. ik pa laikam pudeles vēlams saskalot.
4. pēc mēneša, ja neviena pudele vēl nav izšāvusi korķi, atver vienu. sidram būtu jābūt dzirksotšam. dzirkstošo sidru tur pagrabā un tas ir gatavs lietošanai.
priekā
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Tikko sāku pirmos soļus vīna
Tikko sāku pirmos soļus vīna lietās. Ļoti garšo franču Cider Perre Huet. Patreiz Rīgā veikalā Skay ir gan brut, gan demi-sec.
Esu pagaršojis vienīgās ābolu vīna rūpnīcas Ozoliņos sidru, taču tas ir briesmīgi sauss un skābs! Jautājums, kā var iegūt maigi saldenu garšu? Kaut kur lasīju, ka franči līdz galam nenoraudzē un liek pudelēs, kamār vēl pussalds un tam ir kādi 4 grādi alkohola. Ja raudzē tālāk, sanāk sausāks un skabāks ar apmēram 5 grādi alkohola.
Saldumu jau nekā citādi, kā
Saldumu jau nekā citādi, kā ar cukuru iegūt nevar un tas "jāpiedzen" pēc savas garšas.Ar sidru un vēl tik vāju nav tik vienkārši, tur pievienoti daudz konservanti. Vispār vīns ar alkohola saturu zem 11% bez konsrvantiem ātri sabojāsies. Es arī ābolus, lai vīns būtu stabils raudzēju ar augstāku alkohola saturu kā sidrus un tad var taisīt pēc garšas cik saldu vai skābu grib.
lai nebūtu skābs lieto mazāk
lai nebūtu skābs lieto mazāk skābus ābolus, no vietējiem āboliem patiešām biezi sidrs sanāk skābs, nevar gluži tikai antonovku lietot. franči saldumu dabū pielietojot tradicionālo metodi "cuvage" (franču val.) vai angliski "keeving". pameklē netā, bet pamatdoma ir tāda ka no raudzējamās sulas atdala maksimāli daudz barības vielas un tādēļ raugs "neapēd" visu cukuru un sidrs paliek nedaudz saldens. francijā likums aizliedz sidriem pievienot cukuru. tā ka sulfīti tomēr nav vienīgā izeja, tomēr tie plaši citur pasaulē tiek pielietoti.
es nekad neesmu mēģinājis pielietot šo metodi, vienmēr uz sezonas beigām pietrūkst iedvesmas, tas sidrs paņem pārāk daudz spēkus. bet pagājušo gad vienam draugam galīgi netīšām, nepievēršot sidram lielu vērību, sanāca vienkārši perfekts viegli dzirkstošs, salds sidrs, kuram vēl bija notikusi pienskābā jeb malolaktiskā rūgšana, tas ir kad ābolskābe pārvēršas pienskābā un rodas franču sidriem ļoti raksturīgā smarža un garša, es to saucu par puvušu ābolu smaržu, bet viens čalīts man teica, šitais jau smaržo kā kūtspakaļa:) gaumes lieta. nezinu kā viņš glabātos, jo bija pārāk garšīgs lai to vēl noturētu. gadījums un veiksme
cik ilgi sidru var glabaat
cik ilgi sidru var glabaat istabas temperatuuraa pudelees gatavu lai nesabojaatos,
un cik aatri jaizdzer peec atveeršnas =]
Kā īsti ar sidru jāprasa
Kā īsti ar sidru jāprasa Jonim, bet es domāju augstākais nedēļu. Vispār vīnus pēc pudeles atvēršanas nevajag ilgi glabāt, paliek pliekani un tāda gaisa piegarša. Lai paildzinātu šo laiku ir speciāli gumijas korķi un mazs pumpītis ar kuru no pudeles izsūknē gaisu.
nezinu, man pagrabā vasaras
nezinu, man pagrabā vasaras laikā temperatūra uzkāpj diezgan augstu un sidru glabāju tur un viss ir kārtībā, bet ir novērots ka tas mainās, bet vienmēr ir baudāms:) sidru vislabāk dzert ir atvēsinātu un pēc pudeles atvēršanas to arī izdzer, ja paliek uz nākamo dienu, tas saskarē ar gaisu mainās, ir tāds skābenāks un pliekans garšā.
Intereses pēc nopirku to
Intereses pēc nopirku to CIDRE Pierre Huet, tagad dzeru - vispār baigi interesants, tikai 1/4 pudeles aizgāja pa gaisu :)
Ja vēl zinātu, kā dabūt to ābolskābes pārvēršanos pienskābē, ta varētu mēģināt kaut ko tādu taisīt.
Jā, starp citu, uz pudeles rakstīts - satur sulfītus :D
Kanādiešu firmai, kas ražo EC
Kanādiešu firmai, kas ražo EC 1118 raugu ir arī pienskābo baktēriju kultūra Bacchus, kas tam domāta , tikai Eiropā nav manīta pārddošnā. Tā ir stingri dārgāka par raugu un cik saprotu diezgan cimperlīga.
pienskābā baktērija veicina
pienskābā baktērija veicina tā saukto malolaktisko rūgšanu, tā samazina skābi un garšu vīnam padara maigāku un samtaināku, šī rūgšana parasti ir franču sidriem un atsevišķiem sarkanvīniem, kam sidriem veidojas tāda kā saldu vai žāvētu ābolu smarža. pienskābā rūgšana notiek pēc spirta rūgšanas vai nākamajā pavasarī, kad pagrabi paliek siltāki. nekad nesaprotu kad tā notiks, bet pāris reizes dabīgi ir notikusi, cimperlīga lietiņa. starpcitu vecās grāmatās pienskābā rūgšana ir pieskaitīta pie slimībām.."vīns nav kaitīgs veselībai, bet to vajag pēc iespējas ātrāk patērēt". lai notiktu pienskābā rūgšana ir vajadzīga augsta temperatūra (~20-25 grādi) un tā droši vien bieži iet kopā ar etiķa veidošanos..laikam atkārtojos:)
Vai tad Tu sidrus glabā tik
Vai tad Tu sidrus glabā tik augstā temperatūrā (20-25 grādi) vai arī tie daži pienskābās rūgšanas gadījumi Taviem sidriem bija notiekuši "nesaprotamu iemeslu dēļ"?
par pienu nezinu nezinu,
par pienu nezinu nezinu, šķiet ka tur nekas nesanāks. nē, sidrus glabāju pašā vēsākajā vietā, bet šad tad kāds pastāv kautkur siltumā, tad vienmēr notiek kautkas nesaprotams:)
Nez, kas notiktu, ja pielietu
Nez, kas notiktu, ja pielietu vienkāršu skābu dabīgu pienu... Tak teorētiski sava veida ieraugs...
Ar pienu 99% varbūtība, ka
Ar pienu 99% varbūtība, ka izliesi laukā. Malolaktiskās baktērijas ir speciāli mikrobioloģiski atlasītas, lai veidotu kvalitatīvu pienskābi. Parasti mūsu vīnos, ja tā veidojas pienskābe ir slimība, jo tai ir peļu midzeņa piegarša un smaka.
Nu klau, Profi :) Man tā īsti
Nu klau, Profi :)
Man tā īsti NeFerštēn ... kā tas sidrs to saldumu var saglabāt.
Pašlaik rūgst ābolīši 2 20L burkās, smuki rūgst, taisās jau uz beigām. Nēmu un pagaršoju. Un aptaisījos...
Tad, kad ieliku, tik ļoti piedomāju pie garšas, kurai būtu jāparādās perspektīvā nākotnē, liku 4 šķirņu ābolus, saldākus, sīvākus, skābākus, utt. Sula bija dievīga. Tagad - ūūūūūūū cik skābs. Es ta izdzeršu arī tādu, bet skuķiem šito sidru diez vai izdosies iebarot kā kaut ko īpašu :) Ja nu vienīgi piesolīs pēc tam nopirkt Cēsu AppleFizz ...
Lasu šeit jūsu komentārus un netieku gudrs - ja es pielikšu cukuru tā, lai šis sanāktu saldāks, man visas buteles uzšaus. Un tik un tā, šis tač' rūgs, kamēr cukurs būš iekšā, kamēr viss nepārvērtīsies spirtā. Liec to cukuru cik gribi - tik vai tā viss izrūgs. Ne?
Ok. Varētu likt tos sulfītus vai kauč kā savādāk galēt nost to rūgšanu, bet es tač gribu lai šis ir ar burbuļiem :) Kā tad man to izdarīt?
Ir kāds padoms, vai es vienkārši kļūdos kaut kur pašā ābecē?
Paldies!
jā, īsto skābumu sajūt kad
jā, īsto skābumu sajūt kad sidrs galīgi izrūdzis, ar vietējiem āboliem skābe bieži ir problēma, tā ir par daudz un kaut pavisam nedaudz cukurs labi skābi notušē. es parasti taisu sausus sidrus, tie ir paši vieglākie un ja skābe nav par daudz - paši garšīgākie. skābes sajūta mazinās sidru nogatavinot, uz pavasari būs jau daudz baudāmāks.
izlasīju netā kā dabūt saldu gāzētu sidru - izraudzē sausu sidru un pievieno vēlamo daudzumu salduma (cukura) un lej šampānieša vai alus pudelēs, aizkorķē, atstāj sildumā un pēc pāris dienām atver pa vienai pudelei:)un novērtē cik daudz sidrs ir sagāzējies, un tā katru dienu kamēr ir tāds foršs špukteris, tad visas pudeles pastarizē tādejādi apstādinot rūgšanu pudelē. pēctam pudeles jātur vēsumā.
domāju arī šo te pamēģināt un skuķiem droši ka garšos, bet ar cēsu fizz tāpat tur nebūs nekāda sakara:)
Izklausās jēdzīgi - cukuru
Izklausās jēdzīgi - cukuru pudelēs bērt tā lai pēc garšas būtu OK, un rūgšanu stopēt, kad burbuļi ir gatavi. Moška tiešām tā pamēģināt?
Bail tikai, ka pasterizējot tās pudeles visas aizies pa gaisu :)
Bet vislabāk man šajā receptē patīk tas, ka ik dienu viena jāatkņopē ... Turklāt attaisnojoši - nekāda žūposana, viss ražošanas kontroles ietvaros :)
salds un gāzēts sidrs vai
salds un gāzēts sidrs vai šampis un vēl dabīgi, man vienmēr bijis kautkas mistisks:) parasti ražotāji tos mākslīgi sagāzē un tradicionāli sidrs diezvai bijis gāzēts, tā tāda mūsdienu fiška. es ar domāju pamēģināt nelielā daudzumā šo te metodi. tajā rakstā kur šo izlasīju bija minēts ka pastarizēšana veicama pudeles ievietojot katlā ar ūdeni, uzsilda līdz 66 grādiem (likās ka pats pastars to veica pie 72 grādiem) un patur kādas 20 min. tad lēnām atdzesē līdz istabas temperatūrai liek vēsumā. jā, cerams neuzies gaisā. ja izdodas rūgšanu apturēt iesaku tev to sidru noturēt vēl kādu pusgadu, tā puta paliek foršāka un skābe kautkā "noapaļojas".
un vēl, kad raudzē pudelē to gāzi turi pudeles istabas temperatūrā. tā ikdienas garšošana ir galīgi neizbēgama, savādāk viss tur var sasprāgt:)
bērziņ, vai sanāca saldie
bērziņ, vai sanāca saldie gāzētie sidri ar pasterizāciju? man bij slinkums un sagāzēju tikai sausu sidru bez pasterizācijas.
par LieloSkābi - man te ir viens dzirkstošs sidrs no 2008. kuru neviens nebija izdzēris, jo bija nenormāli skābs un sauss:), bet nesen šo pagaršoju un par pārsteigumu tā lielā skābe kautkā ļoti 'apaļojas', ka sāk palikt ļoti aromātisks, ar spēcīgu raksturu un baudāmu skābi, un smuka burbulīšu deja. līdzīgi kā skarbi bandīti vecumdienās atmaigst un ir interesantākie cilvēki:) ir vērts gaidīt.
to cukuru pudelēs ber tāpat
to cukuru pudelēs ber tāpat sausu jeb vajag izkausēt?
Klau... Nu vispār jau laikam
Klau... Nu vispār jau laikam sanāk, ka jāņem man savus vārdus atpakaļ, es par to Lielo Skābumu domāju.
Nu jau kādas div' nedēļas kā sidriņš šampīša pudelēs burbuļus audzē, un garša viņam tik labāka un labāka. Tas skābums tiešām "noapaļojas".
Vadoties pēc šīs diskusijas ieliku arī sidru ar nosaukumu 'Zuccero' (atstāju korķus bez drātīm, kad pirmā belzīs griestos, pasterizēs nost), taču sāk šķist, ka tas bija veltīgi, jo ikvakaru patestējot gan Zuccero un Regular, otrais ņem virsroku.
Tā ka varu jau gandrīz droši teikt : RECEPTE ŠĪ, topika sākumā rakstītā, IR RIKTĪGI OK.
Pieredze:
1 daļa Rīgas Rožu (Pasaldi, bet bišku savelk mēli)
1 daļa Trebu (Riktīgi saldi)
1 daļa Antonovka (Kā jau Antonovka)
Itogo - 40 litri, cukurs - tik cik sulā 10%
Rūgst apmēram 6 nedēļas.
Nodzidrinās I-I-IDEĀĀĀLI! Mūžā nebiju tik dzidru mājvīnu redzējis.
Šampiņa pudelēs 1 ēdkarotu cukura un pēc nedēļas ... sākas žūpība. Nevar vien atrauties.
Tā kā - recepte ir OK.
Un domā es, ka tā cukurošana, par ko te sāku runāt, laikam jāmet pie malas nākošgad.
smukas pudeles tev bilžu
smukas pudeles tev bilžu sadaļā
Man domāt - pieliec cukuru,
Man domāt - pieliec cukuru, lej butelēs un glabā vēsā vietā, kur rūgs minimāli. Vai ari pieliec saharīnu - nez kas tad sanāktu?
Gaidi kamēr izrūgst jau
Gaidi kamēr izrūgst jau piebērtais cukurs. Kad rūgšana beigusies, tad pildot pudelēs pieber kādu tējkaroti cukura uz 0,5l pudeli un liec vēsumā.
Gala rezultātā būs tāds patīkams špukterītis. Bet šitiem vieglajiem un gāzētajiem viens no nosacījumiem, lai sulā maz skābes.
es arii vakar pagarshoju
es arii vakar pagarshoju savus apstaajushos vieglos. jaasaka, ka paskaabi, bet nu cerams, ka uz pavasari paliks labaak. viens pat bija sameeraa caurspiidiigs, otrs duljkjainaaks. laikam jaapaarlej. klau! kaa tur ar taam bariibas vielaam - vai paarlejot ir veerts taadas pievienot, jeb taas domaats tikai saakumaa likt klaat pie aktiivaa procesa?
Raudzēšanas beigās vairs
Raudzēšanas beigās vairs barības vielas neko nedod
man jau bija taadas aizdomas,
man jau bija taadas aizdomas, jo nekas nenotiek :( ko dariit? pievienot cukuru lai veel drusku padarbojas? jeb tad arii raugs no jauna buus jaapievieno? citaadi sanaak, ka man tas seers un citas bariibas vielas paliek iekshaa neizstraadaajushaas ne?
novelc no biezumiem, pievieno
novelc no biezumiem, pievieno nedaudz cukura sīrupu (pus kg cukura) pagaidi lai sāk rūgt un noliec pagrabā lai lēnām rūgst, CO2 aizsargās sidru. kāpēc tu gribi tās barības vielas pievienot?
salasiijos te, ka bariibas
salasiijos te, ka bariibas vielas labaak paliidz raugam dziivot un esot kvalitatiivaaks produkts. kad raugs saaka beigt darboties, iedomaajos iedot shim bariibu lai veel padarbojas, bet laikam cukurs tur arii beidzies un taapeec nekas vairs nenotiek. laikam jau taas bariibas vielas jau pashaa saakumaa jaaliek klaat...
jautājums tāds - ko nozīmē 1.
jautājums tāds - ko nozīmē 1. punkts šajā receptē?
resp. pēc pirmās pārvilkšanas jau jālej pudelēs vai pārliet atpakaļ balonā un kaut kad vēlāk pildīt?
nevaru šito arī no citām dzirkstošo vīnu receptēm saprast.
tur biju domājis lai skaties
tur biju domājis lai skaties iepriekšējo recepti par sauso sidru. pārlej atpakaļ balonā un pildi kautkad vēlāk, bet ja jau dzidrs tad jau ar var uzreiz pudelēs sapildīt.
Vai kāds var pačukstēt, no
Vai kāds var pačukstēt, no kurām šķirnēm sanāk laps sidrs? Mežāboli vai paradīzes āboli + kas?
"Tradicionāli, ražojot sidru,
"Tradicionāli, ražojot sidru, kombinē 40 procentus saldo, 20 procentus skābo un 40 procentus rūgto ābolu šķirņu"
Mājas Viesis: Dabisks sidrs – no Latvijas āboliem (05.03.2010.)
Cerēju uz konkrētākiem
Cerēju uz konkrētākiem ieteikumiem. Mājās viesa nav :)
esmu paarbaudiijis, ka nevar
esmu paarbaudiijis, ka nevar taisiit no tiira antona :D tur vai nu jaamiksee ar ko citu jeb veel citi triki kaa no taa skaabuma tikt valjaa :) toties jo vairaak visaadi samikseeti jo labaaks sanaacis. man gan tas viss bija uz "dullo".
Tajā Mājas Viesa rakstā bija
Tajā Mājas Viesa rakstā bija par to, kā LU studenti/profesori pēta, kuras Latvijas ābolu šķirnes būtu piemērotas. Pašas šķirnes nebija nosauktas, bija vien teikts, ka drīz pētījums tiks publicēts. Nu, palasi informāciju par ābolu šķirnēm (salds/rūgts) un maisi kopā.
Velti cerēt, ka kāds atklās
Velti cerēt, ka kāds atklās savu komercnoslēpumu. Zinu to rakstu, viņi paši taisās ražot sidru un neko neatklās. Man prāts sliecas uz saltanat. Garšīga sula esot. Gribētos zināt kādu saldu ābolu ar labu sulas iznākumu.
Nevajag censties uzzināt to,
Nevajag censties uzzināt to, kā nav - ir tikai vairāk vai mazāk piemērotas šķirnes , ideālas kas garantē labu vīnu, tāpat kā vīnogām nav. Labākā kombinācija un škirņu attiecība būs katru gadu cita, jo atkarībā no laika apstākļiem cukura un skābes saturs taču mainās. Ja vienu gadu izdosies ļoti labs, citā no tās pašas šķirnes nekas īpašs. Arī vīnogām taču ir labie un sliktie gadi.
Nelaime tā, ka ir daudz saldu
Nelaime tā, ka ir daudz saldu šķirņu, bet ne visas der sulai - pārāk miltainas. Man dārzā divas bedres gaida iemītniekus, nezinu, ko stādīt.
Miltaini gan parasti ir tikai
Miltaini gan parasti ir tikai pārgatavojušies āboli un maz skābas ābolu šķirnes ir maz. Uz garšu īsti nevar paļauties, jo cukurs skābumu neļauj sajust. Kas tavuprāt ir saldāki āboli vai bumbieri ?
Piekrītu vējkalnietim, ka
Piekrītu vējkalnietim, ka katru gadu āboli ir savādāki, bet ir jau izveidojušās kautkādas klasiskās ābolu jaukuma proporcijas. Pagājušo rudeni pamēriīju skābi ābolos, tas rakstā "skābe ābolos".
Ir tāda "svaiga" Lauku Avīzes
Ir tāda "svaiga" Lauku Avīzes tematiskā avīze - "MANS AUGĻUDĀRZS", sarakstijusi INESE DRUDZE, tur tad arī viss maksimāli skaisti ir aprakstīts, kas no pieejamām šķirnēm kam der... Ja nav žēl 0,95 LVL, tad vajag izlasīt...
Mans ieteikums - skaties dabā, neesi slinks, pabraukā, paklaiņo rudenī pa Latviju, ar vaļā acīm, tik daudz kā interesanta atradīsi, un ja vēl paņemsi līdzi refraktometru un portatīvo titrējamo aparātiņu, gūsi nenovērtējamu priekšstatu par bagātībām pie kājām.... Cik zinu, tad arī Jonis ar šo nodarbojas, un ne tikai Viņš:)))... Ir vietas kur ir meži, pilni ar saldajiem ķiršiem, saprātīgi mežsaimnieki, mežu cērtot ir atstājuši saldos ķiršus, bet pārējos kokus savākuši, tur tad vari ganīties uz pilnu klapi, ir vietējie, kas labāko no meža sastiepuši mājās, koki jau milzīgi, par simbolisku maksu vari izvēlēties ko salasīt un lasi cik sirds kāro.....
Domā, šitas numurs ir vēl
Domā, šitas numurs ir vēl dabūjams kioskos?
Pirms nedēļas vēl bija, gan
Pirms nedēļas vēl bija, gan jau atradīsi, izdevums galīgi svaigs, pirms mēneša ieraudzijis dienasgaismu, Inese gada sapulcē iedāvināja....
Vēl ir veikalos, šodien pat
Vēl ir veikalos, šodien pat redzēju:
http://www2.la.lv/lat/par_latvijas_avizi/izdevnieciba/?doc=5495
To laukavīzes pielikumu
To laukavīzes pielikumu nopirku un pat visu izlasīju. Man ļoti patika. Tā kā mana dārzkopības uzliesmojuma galvenais gudrību avots līdz šim bija 60-80-to gadu augļkopības augstāko standartu rokasgrāmatas, kas pamatā bija paredzētas kolhozu stādījumu apsaimniekošanai, tad šis pielikums ļoti labi ieriktē galvā būtiskākos mūsdienu mazdārziņu apsaimniekošanas virzienus, to idejisko pamatu un racionālo pamatojumu. Savukārt šiem virzieniem tālāk it derīgi ir izmantojamas iepriekšminētās pusgadsimtu vecās gudrību krātuves, veicot racionālu izlasi starp tajās dotajiem norādījumiem. Citādi man kolchoza agrotehniķa sapnis - ašpadsmit dažādas palmetes - jau murgos sāka rādīties :D
Jā es arī atradu to
Jā es arī atradu to pielikumu, ir labs, gan par šķirnēm, gan stādīšanu. Ja jau sāk vīnu taisīt, tad arī jāsāk braukt iekšā augļkopībā.
hola amigos :) gatavojos
hola amigos :)
gatavojos tuvākajās dienās spiest pēdējos ābolīšus un doma paprovēt kādu sidru pirmoreiz uzburt tapēc palasījos kā jums te veicās visiem un ieteikumos :) un tā atcerējos ka pirms kādiem 2 gadiem caur couchsurfing iemaldījos antīko karotāju saietā a coruna pilsētā spānijā un bla bla bla bija baigi forši, bet....tur tajā bildē tas džekiņš ar pacelto roku bija francis ar itkā superīstu franču sidru un lieta tāda - SIDRS OBLIGĀTI JĀLEJ GLĀZĒS NO AUGSTUMA KĀ TAS DŽEKIŅŠ BILDĒ DARA!!!!!(un viņš tā visiem pārsimts cilvēkiem lēja....:)
paprasīju viņam kāda atšķirība un vai tas nav tikai teātris(bet piekritīsiet ka izskatās iespaidīgi) bet viņš man iedeva pagaršot vienkārši ielietu kas garšoja fantastiski, un pēctam uzreiz noprovēju tādu kas liets no augstuma un garša bija entās reizes labāka un baudāmāka - vairāk sagāzēts, tāda burbulīšu sajūta ...tasty:)
p.s.es tur galda stūrītī sēžu :D xixi
pamēģiniet kā ir ar jūsu brūvējumiem vai ir jūtama atšķirība ?????
salud
buna! forša bilde. šo basku
buna! forša bilde. šo basku un astūriešu sidra ieliešanas metodi kautkad mēģināju pirms pāris gadiem pārlejot sidru, nekas lāgā nesanāca puse pa grīdu un puse uz drēbēm, bet kas trāpa glāzē no metra augstuma ir patiešām gāzētāks un dzīvāks, pēc tradīcijas tas uzreiz jaizdzer. laikam roka jāpiešauj.
nu tam vīram jau arī nebija
nu tam vīram jau arī nebija tā ka nenolīst garām, bet tā vispār diezgan precīzi lija, kautgan tāpat jau izšļakstījās no atsitiena arī...šādu veidu laikam var praktizēt tikai brīvā dabā, ja nē visa grīda lipīga .. bet garšīgi gan:)
Vēlējos padalīties ar savu
Vēlējos padalīties ar savu pieredzi dabīgi gāzēta - saldā sidra iegūšanā. Man bija zināmas divas metodes - šampanieša metode (dosage) un pudelē sagāzēta salda sidra pasterizēšana. Tehnisku iemeslu dēļ izvēlējos eksperimentēt ar pēdējo. Sidrs bija pildīts alus pudelēs un istabas temperatūrā (20`C) pēc sapildīšanas nostāvējis gandrīz divas nedēļas - stipri sagāzējies (praktiski šampanieša spiediens). Neko īpašu lasījis un interesējies par šādu pasterizēšanas procesu nebiju, bet bija sajūta ka pasākums bīstams, tādēļ lietoju aizsargbrilles un biezos darba cimdus. Ievietoju 6 pudeles ūdens katlā ar tempr. 80'C un uz lēnas uguns atstāju kurēties 15 min. Bažas par spiedienu bija pamatotas - varēja redzēt kā visas nogulsnes ar burbuļiem iet uz riņķi pa pudelēm - ja godīgi, bija bail:) Tad sekoja interesantākais - biju salīdzināšanai iecerējis 3 pudeles atdzesēt strauji, bet 3 atstāt dzesēties ilgi. Kā izvilku pudeli no ūdens - tā ar apdullinošu sprādzienu uzsprāga man rokās un sašķīda sīkās drumstalās. Kas interesantākais – korķis izrādījās stiprāks par pudeli. Pārējās pudeles atdzisa un ideāli nodzidrinājās. No tā secinājums –1)labāk nedariet to savās mājās 2) pudeles no karstā ūdens ārā neņemiet – ūdens izlīdzina spiedienu 3)vienu pudeli karsēt bez korķa ar ievietotu termometru – kontrolei, 4) pārbaudīt pudeles – nekvalitatīvas vai daudzlietotas izbrāķēt 5)lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.
labi Arre ka biji uzmanīgs,
labi Arre ka biji uzmanīgs, citādi žurnālistiem atkal būtu baigā sensācija, - ka uzsprādzis kandžas aparāts vai pie kā noved atļauja ražot vīnu mājas apstākļos
labs :) tev ir iekshas! es
labs :) tev ir iekshas! es pat lasiiju ar samiegtaam aciim :D