Šeit būs viena no receptēm: (no grāmatas Fr. Fogels Jaunā vīna grāmata)

Plūmju vīns.
       Sulu var iegūt, vai nu plaucējot ar vārošu ūdeni vai uzvārot ar zemāk norādītajiem ūdens daudzumiem, tikai abos gadījumos kauliņus nedrīkst sašķaidīt, jo tie satur zilskābi, kas ir indīga un piedot sulai īpatnēju rūgtu mandeļu piegaršu, plūmes satur maz augļskābes un arī barības vielas raugam, kamdeļ šie trūkumi novēršami ar attiecīgām piedevām.
       Plūmes notīra no kātiem, vienreiz nomazgā, emalijētā kastrolī uzvāra labi mīkstas (līdz 80 grādiem, es vārīju līdz 59 grādi) un, kad atdzisušas, pielej iepriekš jau uzdiedzēto raugu,; pēc 24 stundām visu virumu izkāš caur sietiņu un izfiltrē linu drānas maisiņā; sulai ļauj pašai notecēt, jo citādi tā nebūs dzidra; tad pielej cukura kausējumu, 0.3 gramus hlor amonija un 5 gr. citronskābes.
3000. gr. plūmes uz 2.5 l ūdens, 700 gr. cukura 1 litrā ūdens, raudzējot ar Steinberga ( kaut kāds raugs) raugu.
4 kg plūmju uz 2 litriem ūdens, 1800 gr. cukura uz 1,5 litros ūdens, raudzējot ar tokajieti.
       Raugus droši var ņemt citādākus, tie ir savādāki, jo vecāka grāmata.

        Ir ieteicams plūmes pirms sulas spiešanas paraudzēt, lai labāk atdalītos sula.
       Protams, recepte nav ideāla, jo tāda nav vienīgā, ir arī savādāka Kokara vīna grāmata, es pats ar mazliet improvizēju, sulu lieku ar attiecību Kaukāz plūmes 4 pret 1 saldu ābolu sula un garšvielas.
Vienīgās grūtības bija ar sulas atdalīšanu, it kā plūmes uzvārīju, bet neliku raudzēties, jo nebija laika, tāpēc sula slikti atdalijās un bija gļotaina.