Nule kā bija iespēja paviesoties tādā Grieķijas salā kā Antiparos (http://en.wikipedia.org/wiki/Antiparos), kur, pateicoties vietējo hipiju aktivitātei (ko izsauca gadiem ilgs nasingduings, ar tam sekojošu nepārvaramu vēlmi darīt dajebko, kas nav nasingduings), tikām uz Ouzo (http://en.wikipedia.org/wiki/Ouzo) tecināšanas sezonas atklāšanas pasākumu vienā no vietējām tavernām.

1. Lielajā kandžas aparātā tiek sagāztas atliekas no vīna raudzēšanas (pārrūgušas vīnogu mizas, duļķes, etc) + piegāzts ūdens. Nekādas ceremonēšanās - apmaisīšana notiek ar sūdu dakšām, biezumi tiek mesti ārā tieši pa atvērto logu - zem loga ir vnk izrakta bedre

2. Tad labums tiek karsēts un tvaicēts

3. Klāt tiek piešauta sauja anīsa sēklu un ik pa brīdim maisījums tiek papildināts ar svaigām vīna raudzēšanas procesa atliekām, kā arī zariem, lapām un ogām no kāda vietējā krūma. Tas - garšai. Diemžēl grieķu angļu valoda nebija diezcik augstā līmenī, tādēļ vienīgais, ko uzzināju par piedevām, ka tas ir "some bush"

4. Svaigi tecinātā ouzo degustācija. Diemžēl jāatzīst, ka man īpaši pie sirds negāja. Anīsa garša tomēr nav diez ko pierasta.

5. Arī jūras eži, kas tika piekosti klāt, diez ko garšīgi nebija.

Tomēr - pasākums paliek pasākums :-)